Dzejas meistardarbnīca

(pieaugušo neformālās izglītības programmas licences nr. DIKS-14-8-ail)

Meistardarbnīcu programma sastāv no 16 dzejas nodarbībām, kurās meistardarbnīcu apmeklētāji apgūst literatūras teorijas pamatus un nodarbojas ar literāru tekstu rakstīšanu, vērtēšanu, pilnveidošanu. Nodarbības norisinās divreiz mēnesī, sestdienās visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos) Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienībā, Lāčplēša ielā 48/50-12. Kursa autors: Ronalds Briedis.

 

Pirmais pusgads: vispārīgā dzejas tehnika

  1. Tēls un tēlainība. Tēlainības funkcija dzejas uztverē: kā izraudzīties un atklāt tēlus valodā vēlamā efekta sasniegšanai? Konkrētās tēlainības specifika: kādus tēlus mēs uztveram emocionāli? Kas jāņem vērā, lietojot abstraktus jēdzienus? Kādos gadījumos tēli izkrīt no kopējā dzejoļa konteksta, un kā organizēt iztēli, lai dzejolis veidotos kā vienots veselums?
     
  2. Tropi. Vārda nozīmju izmaiņas: kas ir tropi? Kā norisinās vārda pamatnozīmes neitralizācija un jaunas nozīmes piešķiršana? Kas rada teksta daudznozīmību? Kā tropi panāk dažādo nozīmju samierināšanu? Apzīmējamo un apzīmējošo aizvietošana uz to līdzības, apjoma izmaiņu un pretstata pamata: kādi ir galvenie metaforisko, metonimisko un ironisko tropu veidi? Kas ir „mirušās metaforas” un kā tās atdzīvināt?
     
  3. Kompozīcija. Daiļdarba uzbūves principu un elementu kopsakars: kā iesākt, attīstīt un atrisināt dzejoli? Kas ir dzejoļa „mezgla punkti” un kur tie atrodas? Kā panākt dzejoļa emocionālās izteiksmības kāpinājumu ar stilistisko figūru palīdzību? Dialektiskās attīstības modelis: kā piešķirt dzejolim pabeigtu formu? Pēc kādiem kritērijiem vadīties, veidojot krājuma kompozīciju?
     
  4. Metrs un pantmērs. Ritma loma dzejolī: kāpēc saistītā valoda izmanto laikā atkārtojošos parādību regulāru maiņu? Latviešu valodai piemērotie un nepiemērotie dzejas metri: kā organizēt tekstu, izmantojot kvantitatīvās, sillabiskās, toniskās un sillabatoniskās vārsmošanas sistēmas iespējas? Kā dažādie metri un pantmēri var ietekmēt viena un tā paša saturiskā materiāla atšķirīgu uztveri? Kā panākt poliritmisku skanējumu, un kas jāievēro, lai izraudzītais ritmiskais zīmējums neklabētu? Kas organizē ritmu verlibrā?
     
  5. Instrumentācija. Dzejas skaniskās organizācijas principi un latviešu valodas fonētiskās īpatnības: kas nodrošina dzejoļa labskanību? Kā izvairīties no brīvu valodas plūdumu apgrūtinošiem skaņu savienojumiem? Kā apzināta skaņu atlase ietekmē noteiktas emocionālās noskaņas radīšanu? Skaniskās metaforas: noteiktu patskaņu un līdzskaņu grupu ietekme uz veidotā vārda semantiku. Kā noteikt, kādu iespaidu izmantotās asonanses vai konsonanses slēpj, un izbēgt no nepareiza skaņu raksta radītiem nevēlamiem efektiem?
     
  6. Atskaņas. Atskaņu jeb sabalsoto klauzulu loma dzejoļa ritmiskajā un skaniskajā organizēšanā. Kā veidojas atskaņas? Pseidoatskaņas un rīmes: kādas ir raksturīgākās kļūdas rindu sabalsojuma veidošanā un no kādu atskaņu veidiem ieteicams izvairīties? Kā var piemeklēt oriģinālu atskaņu dzejā jau daudzkārt izmantotām klauzulām? Kā atskaņas ļauj manipulēt ar lasītāja gaidām? Kur un kādā kārtībā atskaņas var izkārtoties un kā tas ietekmē dzejoļa ritmu?
     
  7. Versifikācija un strofika. Pauzes loma tekstā: kā lielo burtu lietojums, punktuācija, rindu lauzums, atkāpes un dalījums pantos izceļ vai maina runas dabisko ritmu? Kādu efektu atstāj sintaktiskās un ritmiskās pauzes sakritības un nesakritības? Stingrās strofiskās formas un to semantikais oreols: kāpēc tradicionālajām dzejas formām raksturīga noteikta tematika? Kā kombinēt dažādas strofiskās formas?
     
  8. Kombinatorā un grafiskā dzeja. Kombinatorā lirika: kāda ir burta loma visa teksta veidošanā? Kā var uzrakstīt dzejoli, ievērojot alfabētisma principus, iestrādāt tekstā paslēptus vārdus, radīt no abiem galiem lasāmus dzejoļus un izmantot citus kombinatorās tehnikas paņēmienus? Grafiskā dzeja: ko var iesākt ar teksta izkārtojumu lapā un tajā iestrādātiem vizuāliem elementiem? Kā veido vizuālās figūras no vārdiem un rindām, modelē atsevišķu burtu kompozīcijas un izmanto dzejas tekstā grafiskus attēlus?

 

Otrais pusgads: speciālo dzejas jautājumu loks

  1. Tematika un žanri. Mūžīgās tēmas un laikmetīgās formas: kāpēc cilvēki joprojām lasa un raksta par vienu un to pašu? Tradicionālo dzejas žanru kanons un tā pārkāpšana: kas raksturīgs domāšanai žanru kategorijās? Mirušie, dzīvie un atdzimstošie dzejas žanri: kā norisinās aktuālo žanru nomaiņa? Kādi ir populārākie agrāko laiku un mūsdienu dzejas žanri, un kas būtu jāzina autoram, kas izvēlas tajos strādāt?
     
  2. Stili, virzieni un dzejas skolas. No romantisma līdz postmodernismam: kādu ietekmi uz mūsdienu dzeju atstājuši nozīmīgākie 19. un 20. gs. literārie virzieni un dzejas skolas un to estētiskās programmas? Manifests kā teorētiski māksliniecisks žanrs: kā pārvērst instrukciju daiļliteratūrā? Tradicionālais un novatoriskais: kā apgūt dažādus stilus un atrast savu unikālo balsi?
     
  3. Austrumu dzejas formas. Tuvo un Tālo Austrumu dzeja – kopīgais un atšķirīgais. Tuvo Austrumu dzejas strofiskās īpatnības: kā piešķirt dzejolim orientālu skanējumu? Tanku, rengu un haiku kanoniskā forma: kas nosaka Tālo Austrumu dzejas klusinātās noskaņas? Kā Austrumu dzejas formas transformējas Rietumu dzejas ietekmē?
     
  4. Dzeja bērniem. Kas kopīgs dzejniekam un bērnam: kā paskatīties uz ierastām lietām no jauna? Kāpēc dzejai bērniem raksturīgas absurdas situācijas un vārduspēles? Populārākie dzejas žanri bērniem: kā uzrakstīt šarādi, bezgalīgu dzejoli vai skaitāmpantiņu? Kas raksturīgs šūpuļa dziesmām? Dzejas audzinošā funkcija: kā pārvērst pasaules iepazīšanu un uzvedības normu koriģēšanu aizraujošā spēlē? Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties vārdus un apdzejojamās tēmas: cik daudz saprot bērns?
     
  5. Pielietojamā dzeja. Pielietojamās dzejas mītiskās saknes: kāpēc gadskārta ieražu, kāzu, jubileju un citu svētku laikā skan saistīta valoda? Atziņas, vēlējumi un apdziedāšana: pēc kādiem kritērijiem visbiežāk izvēlas apsveikumu tekstus? Dzeja bērēm un līdzjūtības sludinājumiem: kāda ir žanra ētikas specifika? Kas ir „galma dzeja” un kādos apstākļos tā veidojas? Kā dzejas tehniskie paņēmieni tiek izmantoti pircēju iespaidošanai reklāmā?
     
  6. Teksts muzikāliem skaņdarbiem. Dziesmutekstu specifika: kam vajadzīgi refrēni un piedziedājumi, un kā panākt, lai tie neizkrīt no pantu savstarpējās loģikas? Kā veido divdaļīgas un trīsdaļīgas dziesmas strofiskās formas? Kas jāņem vērā, rakstot tekstu jau gatavai melodijai? Teksta labskanība un slodze izpildītāja balss tembram: kādas latviešu valodas skaņas ir un kādas nav piemērotas noteiktiem nošu augstumiem un ilgumiem? Kas ir reps? Kā raksta muzikālas izrādes libretu?
     
  7. Atdzejošana. Kas ir atdzeja un ko tā dod paša autora dzejas tehnikas attīstībā? Kādi priekšdarbi jāveic pirms atdzejošanas sākšanas? Kāpēc divās dažādās valodās viena un tā pati frāze nes atšķirīgas nozīmes un ko tadā gadījumā darīt? Vai var atdzejot no nezināmas valodas un kā strādā ar parindeņiem? Forma vai saturs – kas būtiskāks un kas kuram jāpakārto? Kā atrast dzejoļa „kodolu”: no kuras vietas un kādā kārtībā atdzejo stingrās strofiskās formas?
     
  8. Darba publiskošana. Dzejas deklamēšana un atraktīvas pasniegšanas veidi: kā uzstāties publikas priekšā? Kā sagatavot un iesniegt manuskriptu publicēšanai? Kādas ir darba publikācijas iespējas presē un elektroniskajos medijos? Kur var interesēties par literāriem konkursiem grāmatas izdošanai? Kā atrast izdevēju, un kas par ko maksā? Kas ir autortiesības un kas par tām būtu jāzina pirms līguma parakstīšanas? Kā saņemt stipendiju nākamā darba sarakstīšanai?

 

Ronalds Briedis,
kultūras programmas
„Literārā Akadēmija”
vadītājs.

 

Pieteikties meistardarbnīcai
top