Prozas meistardarbnīca

(pieaugušo neformālās izglītības programmas licences nr. DIKS-14-9-ail)

Meistardarbnīcu programma sastāv no 16 prozas nodarbībām, kurās meistardarbnīcu apmeklētāji apgūst literatūras teorijas pamatus un nodarbojas ar literāru tekstu rakstīšanu, vērtēšanu, pilnveidošanu. Nodarbības norisinās divreiz mēnesī, sestdienās visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos) Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienībā, Lāčplēša ielā 48/50-12. Kursa autors: Ronalds Briedis.

 

Pirmais pusgads: darbs pie sižeta

  1. Idejas meklēšana. Kas var inspirēt stāsta rašanos? Kā nonākt no pirmatnējā impulsa līdz darba centrālajai idejai? Definējošie struktūrelementi un ko turpmākā darba procesā dod to pareizi formulējumi? Kas sev jānoskaidro autoram, stāsts turpmāk veidotos kā vienots veselums ar noteiktu sākumu un loģiski izrietošām beigām?
     
  2. Personāžu veidošana. Homo Fictus īpatnības: ar ko literāra darba varonis atšķiras no dzīvē sastopamiem cilvēkiem? Kā radīt sabalansētu un prātā paliekošu darbojošos personu loku? Ko darīt, lai personāži nebūtu plakani un stereotipiski? Kā panākt, lai lasītājs notic un līdzpārdzīvo varoņiem pat tad, kad tie dara visneticamākās lietas? Kāpēc pilnvērtīgi izstrādāti personāži sāk dzīvot savu dzīvi, un kā likt tiem darīt to, ko vēlas autors?
     
  3. Literārās pasaules būvēšana. Kā izraudzīties darbības vidi? Kas jāievēro, liekot stāsta varoņiem darboties daļēji pārveidotā vai pilnībā izdomātā pasaulē? Kādas ir raksturīgākās kļūdas, iepazīstinot lasītāju ar tam jaunas vides likumsakarībām, un kā izvairīties no personāžu pārvēršanas skaidrojošās vārdnīcās? Kā vienkāršās un ikdienišķās situācijās neuzkrītoši iezīmēt simbolisku dimensiju, radīt daudzplākšņainus fonus un savīt tos vienotā asociāciju tīklā?
     
  4. Uzdevuma uzstādījums. Kāpēc varoņi darbojas? Kā izjaukt balansu varoņu dzīvē un atmodināt tajos paslēptās vēlmes? Kā varoņi tiek pie sava uzdevuma un kādi ir tā arhetipiskie modeļi: meklējumi, cīņa ar naidīgiem spēkiem, pretmīlestības gūšana un noturēšana, izaugsme un celšanās pēc kritiena, atteikšanās no sev vistuvākā vai atgriešanās pie reiz zaudētā. Kā panākt, lai viss stāstā notiekošais būtu pakārtots darba centrālās idejas atklāsmei?
     
  5. Konflikta radīšana. Kas ir konflikts un kāda ir tā funkcija personāža attītībā un sižeta virzībā? Kā noteikt atbilstošāko konfliktu un modelēt ap to varoņu attiecības? Iekšējo un ārējo konfliktu veidi un līmeņi: kā padziļināt konflikta lomu? Ar ko varonis riskē? Kā motivēt varoņus neizvairīties no konfrontācijas? Kā veidot pretargumentus un regulēt pretspēku intensitāti? Kā tikt galā ar neatrisināmām dilemmām?
     
  6. Sižeta kompozīcijas izstrāde. Ar ko sākas, kurp attīstās un kad beidzas stāsts? Kā panākt, lai personāžs visa darba garumā atklātu aizvien jaunas savas personības šķautnes, bet beigās pilnībā pārtaptu? Kā izkārtot sarežģījumu progresiju, lai darba vidū neveidotos sižetiskais „vēders” un nemazinātos notiekošā intensitāte? Kas ir sižeta „caurumi” un kāpēc tādi rodas? Kā veido sižetiskās sānlīnijas un kāda ir to funkcija?
     
  7. Antisižetiskās tehnikas lietošana. Kas ir apziņas plūsma un automātiskā rakstība? Atšķirības starp sirrealitātes, absurda un paradoksa mehānismiem: kā organizēt cēloņsakarību loģiku? Kādos gadījumos veic personāžu depsiholoģizāciju un kādu efektu tas rada? Kas ir hermeneitiskais aplis un kā tas palīdz manipulēt ar lasītāja uztveri? Ar ko jārēķinās, izvēloties asociatīvo literatūras tehniku? Teksts tekstā: kas ir interteksts, hiperteksts un metateksts?
     
  8. Žanra izvēle. Kas ir žanrs un žanru literatūra? Vertikālā un horizontālā lasīšana: kas jāzina autoram, kas izraugās rakstīt noteikta žanra lasītāju auditorijai? Kas ir žanra formulas un kā tās funkcionē? Kādi ir raksturīgākie mūsdienu prozas žanri un kādi noteikumi tos regulē? Kā pārbaudīt, vai izveidotais sižets atbilst izraudzītā žanra specifikai? Godīga spēle ar lasītāju: kā darbojas žanru literatūras interaktīvās saites?

 

Otrais pusgads: darbs ar tekstu

  1. Rakstīšanas procesa organizēšana. Kā sagatavoties rakstīšanai? Kur vākt materiālu topošajam darbam un kā to organizēt? Kā strādāt ar sižeta plānu, personāžu diagrammām un citiem rakstnieka darba palīglīdzekļiem? Kā atrast laiku rakstīšanai un ko darīt ar radošo krīzi? Kā paskatīties uz savu tekstu no malas un kam dot to novērtēšanai? Kā veic sākotnējo variantu labošanu?
     
  2. Skatupunkta izraudzīšanās. Kas ir skatupunkts un kā to izvēlēties? Kāda ir atšķirība starp vēstījumu no pirmās un trešās personas viedokļa? Cik narācijas līmeņu tekstam veidojas un kā tie mijiedarbojas? Kāda daļa no notikuma atspoguļojas tekstā un kas paliek lasītāja paša iztēlei: kā veido epizodisku vēstījumu? Nelineārā vēstījuma veidi: kā darbojas retrospekcija un prospekcija?
     
  3. Lasītāja ieintriģēšana. Ar kādu „āķīšu” palīdzību piesaista lasītāju uzmanību un kur tos izvieto? Pēc kādiem kritērijiem izraudzīties darba nosaukumu? Kā sākt stāstu: no pirmā teikuma līdz sarežģījuma pieteikumam? Kā padarīt ekspozīciju neredzamu? Kā neuzkrītoši iepazīstināt lasītāju ar personāžiem un radīt vēlmi viņiem sekot?
     
  4. Spriedzes uzturēšana. Kas rada spriedzi un kā to uzturēt visa darba garumā? „Slēdzenes” un „bumbas ar laika degli”: kurš zina vairāk – personāžs vai lasītājs? Kā padarīt notikumu gaitu neprognozējamu, saglabājot sižeta pakārtotību centrālās idejas atklāsmei? Kas jāievēro, lai katra stāsta epizode iegūtu iekšēju dramatismu? Kā mainīt vēstījuma tempu attiecībā pret sižeta ritmu?
     
  5. Dialogu izstrāde. Kārdinājums izteikties varoņu vietā: kādos gadījumos dialogi sāk skanēt kā autora monologs? Kā padarīt katra personāža valodu un domāšanas veidu individuālu? Kā pareizi konfontēt personāžus, jeb kāpēc kašķi nevirza uz priekšu iekšējo un ārējo darbību? Kas padara sarunu spraigu un dinamisku? Kāpēc varoņi, sakot vienu, domā ko citu, un kā likt to nojaust lasītājam? Kādi ir raksturīgākie dialogu veidi un kādos gadījumos tos izmanto?
     
  6. Valodas slīpēšana. Vārdu atlase un izvēlēto gramatisko konstrukciju lietojuma lietderības izvērtēšana: kā noteiktu vārdšķiru dominante tekstā ietekmē tā lasīšanas ritmu un uztveri? Teikuma locekļu loģiskās secības principi: kāpēc rodas neskaidrības un negribēti pārpratumi? Tēlainas izteiksmes līdzekļi: kā teksts iedarbojas uz lasītāja intelektu, emocijām un jutekliskajām maņām?
     
  7. Individuālā rokraksta izkopšana. Tradicionālais un novatoriskais: kā apgūt dažādus stilus un atrast savu unikālo balsi? Kas ir autora estētiskā sistēma un kas tajā ietilpst? Kā ar caurviju tēmām, pētāmo vidi vai varoņiem var sasaistīt daiļradi vienotā organismā? Kas jāievēro, lai izvairītos no atkārtošanās un noturētu lasītāju interesi par nākamajiem darbiem?
     
  8. Darba publiskošana. Kā sagatavot un iesniegt manuskriptu publicēšanai? Kādas ir darba publikācijas iespējas presē un elektroniskajos medijos? Kur var interesēties par literāriem konkursiem grāmatas izdošanai? Kā atrast izdevēju, un kas par ko maksā? Kas ir autortiesības un kas par tām būtu jāzina pirms līguma parakstīšanas? Kas un kā var saņemt stipendiju nākamā darba sarakstīšanai?

 

Ronalds Briedis,
kultūras programmas
„Literārā Akadēmija”
vadītājs.

 

Pieteikties meistardarbnīcai
top